Ezera barības ķēde

Ezeru apdzīvo dažādi organismi, kas ir saistīti caur barošanās procesiem. Tie kopā veido ezera barības ķēdi.

Ezera barības ķēde

Barības vielas

Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas ūdenstilpes ekosistēmas funkcionēšanai, ir slāpeklis un fosfors. Tās pirmprodukcijas norisei izmanto mikroskopiskās aļģes un augstākie ūdensaugi. Slāpeklis un fosfors ūdenstilpē atrodami gan brīvā veidā – neorganiskā slāpekļa un fosfora savienojumos (nitrīti, nitrāti, amonijs – slāpekļa savienojumi un fosfāti – fosfora savienojumi), gan arī saistītā veidā kā organiskās vielas, vai arī ietverti mikroskopiskajās aļģēs jeb fitoplanktonā. Primārais slāpekļa avots dabiskās ūdenstilpēs parasti ir zilaļģu fiksētais slāpeklis no atmosfēras. Savukārt primārais fosfora avots dabiskās ūdenstilpēs – lietus ūdens, ieži, kuros atrodas ūdenstilpe. Tā kā Latvijā ūdenstilpes uzskatāmas par cilvēka darbības ietekmētām, tajās lielākai daļai barības vielu ir antropogēna izcelsme.

Fitoplanktons

Fitoplanktons jeb mikroskopiskās aļģes ieņem nozīmīgu lomu saldūdens ekosistēmās. Šīs aļģes ir pirmproducenti – organismi, kas pārvērš neorganiskās vielas organiskajās. Tādējādi fitoplanktons veido barības ķēdes pirmo posmu. Ar to galvenokārt barojas zooplanktons (mikroskopiskie vēžveidīgie).

Zooplanktons, zoobentoss

Zooplanktons jeb mikroskopiskie vēžveidīgie ir svarīga ūdens ekosistēmu sastāvdaļa. Zooplanktons barojas ar fitoplanktonu. Zooplanktona organismi ir nozīmīga visu zivju sugu mazuļu un planktonēdāju zivju barība.

Zoobentoss jeb bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki, kas apdzīvo ezera gultni, ir nozīmīgs ūdens ekosistēmu elements. Šiem dzīvniekiem raksturīgi dažādi barošanās objekti (zooplanktons, fitoplanktons, citi bezmugurkaulnieki u.c.) un barošanās mehānismi (filtrētāji, plēsēji u.c.), kas norāda uz to, ka tiem ir tieša un pastarpināta ietekme uz ūdens barības ķēžu funkcionēšanu. Papildus tam, zināms, ka bentoss ir viens no nozīmīgākajiem zivju sabiedrību barības objektiem Latvijas un Eiropas ezeros.

Miermīlīgās zivis

Zivis, kuras dzīves laikā ar zivīm nebarojas, bet kā barības resursu patērē citus organismus, piemēram, zooplanktonu, zoobentosu, augus. Tādas zivju sugas ir, piemēram, līnis, rauda, plaudis, plicis.

Plēsīgās zivis

Zivis, kuras lielākoties pieauguša īpatņa stadijā barojas ar citām zivīm. Tādas zivju sugas ir, piemēram, asaris, zandarts, līdaka.

Cilvēks

Makšķernieki un/vai zvejnieki notverot zivis mazākā vai lielākā mērā ietekmē ezera barības ķēdi.

Atsauce: Brönmark C., Hansson L. A. 2005., Vides risinājumu institūts, 2017. (Pilnā versija: Brönmark C., Hansson L. A. 2005. The biology of lakes and ponds. New York, Oxford University Press Inc.)