Par ezeru

Iepazīsties ar vienu no skaistākajiem Latvijas ezeriem!

Vai zināji?

  • Usmas ezers veidojies no Baltijas ledus ezera līča pirms 10 tūkstošiem gadu.
  • Pēc platības – piektais lielākais ezers Latvijā, pēc ūdens tilpuma – otrs lielākais.
  • Platība – 37,2 km2, kopā ar salām – 42 km2. Garums – 13,5 km. Lielākais platums – 6 km. Vidējais dziļums – 5,4 m. Lielākais dziļums – 27 m. Krasta līnijas garums – 73,6 km. Ūdens ietilpība – 190 milj. m3.
  • Dokumentos Usmas nosaukums pirmoreiz minēts 1253. gadā Kurzemes bīskapijas un Livonijas ordeņa Kurzemes sadalīšanas aktā.
  • Kā radies vārds „Usma”? Pilnīgi drošu skaidrojumu nevar dot neviens. Ir varianti: vārds „Usma” cēlies no somu valodas un nozīmē „Miglas zeme”, no lībiešu valodas „Uus maa” – „Jaunā zeme”.

Avots

Baznīcērtes austrumu pusē Kapkrāsnī atrodas Latvijā dziļākais zināmais avots. 20 metrus dziļajā dzelmē atrodas 7 metrus dziļa un ap 2 metrus plata piltuve, kuru izveidojis spēcīgs kāpjošais avots. Šī avota izteka atrodas 6 metrus zem jūras līmeņa. Kapkrāsns ir kriptodepresija, jo atrodas zemāk par jūras līmeni.

Upes

Usmas ezerā ietek 10 upes: Mežupīte no Tīrukšu ezera, Godele, Melncelma, Meķupe no Mežmuižas ezera, Sērža, Ostupe, Baņģava, Struncene, Riekte, Kāņupe no Mordangas Kāņu ezera. No Usmas ezera iztek tikai viena upe – Engure. Tā ietek Puzes ezerā, no Puzes ezera iztek Rindas upe, kas vēlāk, savienojoties ar Stendes upi, veido Irbi, kura savukārt ietek Baltijas jūrā.

Līči un ragi

Usmas ezers rotājas ar vairāk nekā 200 vietvārdiem. Usmas ezeram ir līčainākie un ragainākie krasti – vienās dangās jeb līčos, ragos, sēkļos, galos, dziļumos, zemūdens gravās, un katram no tiem ir savs nosaukums. Var vien pabrīnīties, kurš sadomājis tik jancīgus vārdus līčiem un ragiem: Godeļdanga, Bērzragdanga, Bukdanga, Tīļdanga, Kuņķrags, Ragbrūžrags, Dižgabalrags, Meķgals, Pievdanga, Plēšrags u.c. Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera) 58 m virs jūras līmeņa atrodas Ūdru kalns. Kalna galā uzbūvēts 26 m augsts skatu tornis. No torņa skatu laukuma lieliski var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus.

Putni

Putni – zivju ērglis, lielais dumpis, jūras ērglis, niedru lija, mežirbe, dzērve, ūpis, apodziņš, pelēkā dzilna, melnā dzilna, mazais mušķērājs, melnais stārķis, baltais stārķis, ziemeļu gulbis, lielā gaura, ķīķis, lielais ķīris, tītiņš, seivi ķauķis, brūnā čakste.

Ūdensaugi

Ūdensaugi – niedres, meldri, doņi, kosas, vilkvālītes, glīvenes, elodejas, raglapes, hāras, lēpes, ūdensrozes, ezerenes.

Vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta Latvijā

Usmas jahtklubs dibināts 1973. gadā – vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta Latvijā. 1973. gada 8. martā uzsāk pirmās kluba ēkas būvi. Pirmais kluba komandors – Ilmārs Lakšs. Kluba flotes pirmās jahtas ir „Bambino” un „Fortūna”. 1974. gada 20. jūlijā atklāj pirmo kluba ēku, kā arī sarīko Usmā pirmās burāšanas sacensības, kurās piedalās 5 jahtas. 1974. gada oktobrī jahtklubu pārceļ uz purvainu pussalu ezera ziemeļu galā. 1978. gada augustā jahta „Nova” veic tālbraucienu Ventspils–Lādogas ezers–Ventspils.1980. gada 5. jūlijā atklāj kluba pašreizējo ēku. 2001. gadā tiek ievēlēts jauns komandors – Staņislavs Backāns. 2003. gadā Usmas jahtklubs piedalās Latvijas Mikro klases jahtu asociācijas dibināšanā. 2005. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek rīkots Pasaules čempionāts mikro klases jahtām. Pašreiz klubā ir ap 150 biedru. Ostā ir 55 jahtu stāvvietas.