Moricsalos rezervatas

Draustinis įkurtas 1912 m. birželio 6 d. ir yra seniausia saugoma gamtos teritorija Latvijoje.

Moricsalos augalų įvairovę 1843 m. pirmasis paminėjo Posartas savo knygoje „Kuršo gubernijos statistika ir geografija“. Tiriamaisiais tikslais Moricsalą 1846 ir 1848 m. pirmą kartą aplankė Zlėkų kunigas Georgas Bitneris ir puzės kunigas, entomologas Heinrichas Kavalas.  Moricsalos rezervatas įsteigtas 1912 m. birželio 6 d. Rezervatą sudaro antra pagal dydį Usmos ežero sala – Moricsala (88 ha), ežero dalis – Luzikertės įlanka ir Lielalksnytės sala.  Bendras rezervato plotas – 818 ha. Bet kokia ūkinė veikla rezervate ir salos lankymas draudžiamas.  Besidomintieji Moricsalos rezervatu gali apžiūrėti ekspoziciją Usmos krikščioniškoje tautos mokykloje.

Moricsalos rezervato gamtos apsaugos planas

3.martā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr.55 apstiprināts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai – „Moricsala“. Teritorija pēc statusa ir dabas rezervāts un Natura 2000 vieta.

Lai nodrošinātu sugu un biotopu ilglaicīgu aizsardzību dabas rezervātā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi:

  • Moricsalā un Lielalksnītes salā nodrošināt mežu un tam raksturīgo struktūru un sugu netraucētu attīstību un izpēti – neiejaukšanās dabiskajos procesos;
  • nodrošināt dabas rezervātā ietilpstošās Usmas ezera akvatorijas daļas īpaši aizsargājamo biotopu platību un tajā sastopamo ūdensaugu un ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī putnu sugu populāciju aizsardzību un ilglaicīgu pastāvēšanu;

un šādi teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi 15 gadu ilgam apsaimniekošanas periodam:

  • uzlabot dabas rezervāta administrēšanu un administrācijas infrastruktūru;
  • mazināt traucējuma negatīvo ietekmi rezervāta teritorijā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas periodā;
  • saglabāt ezera esošās lokanās najādas, gludsporu ezerenes, iesārtās glīvenes, pamīšziedu daudzlapes, vienzieda krastenes un īpaši aizsargājamo ūdens bezmugurkaulnieku atradnes un nodrošināt tiem piemēroto biotopu aizsardzību;
  • Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt netraucētu Eiropas Savienības aizsargājamo meža biotopu attīstību;
  • Moricsalā saglabāt pļavu biotopus 1,15 ha apmērā;
  • Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku (lapukoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona) dzīvotņu saglabāšanu;
  • informēt sabiedrību par dabas rezervāta dabas vērtībām, to aizsardzības un izmantošanas nosacījumiem;
  • veikt dabas rezervāta sugu un biotopu izpēti un monitoringu;
  • veikt ūdens kvalitātes kontroles un uzlabošanas pasākumus.

Atbilstoši izvirzītajiem ilgtermiņa un īstermiņa teritorijas saglabāšanas mērķiem, ir 35 apsaimniekošanas pasākumi. Dabas aizsardzības plāns ir izstrādāts 15 gadiem, tā atjaunošana paredzēta 2024. gadā.