Naturreservat Moricsala

Moricsala wurde aufgrund seiner reichen Pflanzenwelt zum ersten Mal 1843 von Possart in dessen Buch „Statistik und Geographie des Gouvernements Kurland“ erwähnt. Zu Forschungszwecken wurde Moricsala 1846 und 1848 zum ersten Mal vom Pastor von Zlēkas, Georg Bittner, und vom Pastor von Puze, den Entomologen Heinrich Kawall, besucht. Das Naturreservat Moricsala wurde am 6. Juni 1912 gegründet. Das Naturreservat umfasst die zweitgrößte Insel des Usma-Sees Moricsala (88 ha) sowie die Seeteile Luziķērte-Bucht und Insel Lielalksnīte. Die Gesamtfläche des Naturschutzgebiets beträgt 818 ha. Jede Art der wirtschaftlichen Tätigkeit und der Besuch des Naturreservats sind auf der Insel verboten. Eine Ausstellung zum Naturschutzgebiet Moricsala kann in der Christlichen Volksschule Usma besichtigt werden.

Naturschutzplan für das Naturreservat Moricsala

3.martā ar Vides ministrijas rīkojumu Nr.55 apstiprināts dabas aizsardzības plāns īpaši aizsargājamai dabas teritorijai – „Moricsala“. Teritorija pēc statusa ir dabas rezervāts un Natura 2000 vieta.

Lai nodrošinātu sugu un biotopu ilglaicīgu aizsardzību dabas rezervātā ir izvirzīti sekojoši teritorijas apsaimniekošanas ideālie jeb ilgtermiņa mērķi:

• Moricsalā un Lielalksnītes salā nodrošināt mežu un tam raksturīgo struktūru un sugu netraucētu attīstību un izpēti – neiejaukšanās dabiskajos procesos;
• nodrošināt dabas rezervātā ietilpstošās Usmas ezera akvatorijas daļas īpaši aizsargājamo biotopu platību un tajā sastopamo ūdensaugu un ūdens bezmugurkaulnieku, kā arī putnu sugu populāciju aizsardzību un ilglaicīgu pastāvēšanu;

un šādi teritorijas apsaimniekošanas īstermiņa mērķi 15 gadu ilgam apsaimniekošanas periodam:

• uzlabot dabas rezervāta administrēšanu un administrācijas infrastruktūru;
• mazināt traucējuma negatīvo ietekmi rezervāta teritorijā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas periodā;
• saglabāt ezera esošās lokanās najādas, gludsporu ezerenes, iesārtās glīvenes, pamīšziedu daudzlapes, vienzieda krastenes un īpaši aizsargājamo ūdens bezmugurkaulnieku atradnes un nodrošināt tiem piemēroto biotopu aizsardzību;
• Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt netraucētu Eiropas Savienības aizsargājamo meža biotopu attīstību;
• Moricsalā saglabāt pļavu biotopus 1,15 ha apmērā;
• Moricsalas un Lielalksnītes salās nodrošināt īpaši aizsargājamo bezmugurkaulnieku (lapukoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona) dzīvotņu saglabāšanu;
• informēt sabiedrību par dabas rezervāta dabas vērtībām, to aizsardzības un izmantošanas nosacījumiem;
• veikt dabas rezervāta sugu un biotopu izpēti un monitoringu;
• veikt ūdens kvalitātes kontroles un uzlabošanas pasākumus.